pirmdiena, 2010. gada 5. jūlijs

no kā glābs Latviju kustība "par "labu" Latviju"...???

Diskusijas uzstādījumu, ko sāku draugiem.lv (1.jūnijā) pārkopēju te, katrā ziņā pārāk konstruktīva diskusija tur neveidojās:

Daži un bieži deklarē, ka "no sūda pīrādziņu neuzcepsi", citi netic un tomēr mēģina.
No reklāmas (apzināti lietoju vārdu reklāma) viedokļa viss ir pareizi - radām pozitīvu fonu, tad fonā parādās topošie pīrādziņi un, kā jau mēs visi labi zinām, reitings no knapiem pāris % uzlec līdz labiem padsmit. Šoreiz tas materiāls ir izcili iesmacis, tādēļ darbs tiek ieguldīts nopietnāks - dažādas akcijas, tai skaitā arī sadarbība ar LNT, veidojot "tautas deklerāciju".

Es priecājos, ka daži reklāmisti un mediju ļaudis uz to lieliski nopelna, tomēr man ir ļoti žēl, ka šādi tiek degradētas vērtības, teiktu vēl skaļāk - aptraipītas.
Tāpat mani māc arī bažas - vai tiešām latviešu atmiņa ir tik īsa. Studējot tika lasītas dažādas versijas par elektorāta brīnumaino spēju aizmirst savas kļūdas un pakļauties masveida reklāmas iespaidam. Taču par to, ka latvieši ir tik naski uz grābekļa kāpēji, brīnās visā pasaulē.

Vai tiešām tā būs arī šoreiz un noticēsim, ka Latvijā turpinās "nasingspešel", Rīgā gaidot 50 000 darbavietu?

"Top partiju" ārpolitiskā nostāja vēlēšanu ēnā

Diskusijas uzstādījumu, ko sāku draugiem.lv pārkopēju te, katrā ziņā pārāk konstruktīva diskusija tur neveidojās:

Visiem skaidrs, ka šobrīd Latvijas tautsaimniecībā nav viegli laiki, tomēr nedrīkst nenovērtēt arī ārpolitikas perspektīvu, kas visai tieši ietekmē arī katra iedzīvotāja labklājību. Ar ārpolitiku saprotot, ekonomiskās un politiskās attiecības ar galvenokārt šādiem subjektiem: ES; NATO; SVF; ASV; attiecības ar tuvējiem kaimiņiem (jo īpaši Krieviju); citi (Ķīna, Indija utt.).

Patreiz neņemos prognozēt "Top partiju" panākumus skaitļu izteiksmē, tomēr skaidrs, ka, visticamāk, gada beigās valdību veidos Vienotība, Saskaņas centrs, AŠ kv, varbūt ZZS (nebrīnītos, ja viņi A kvadrātu papildinātu ar vēl vienu A no Puzes), iespējams tēvzemieši, bet diez vai īpaši būtiskā skaitā.

Tātad, ko mēs varam sagaidīt no jaunās valdības ārpolitikā? Kā to noskaidrot?

1) analizēt partiju deklarācijas
2) analizēt partiju pārstāvju publiskās aktivitātes.

Šī medija specifikas dēļ neieslīgšu zinātniskā pētījumā, drīzāk mēģināšu novērojumus sagrupēt vispārīgā aprakstošā formā, diskusijas veicināšanai.

Vienotība.
Ko deklarē savā mājaslapā? Neko daudz - konstruktīvi pozitīva attieksme pret ES un NATO. Par citiem subjektiem nekas nav minēts, tādēļ skatāmies, ko pauž JL, PS, SCP programmas. Kopumā ārpolitikas nostādnes līdzīgas, izvairoties solīt vai nosodīt sadarbību ar Krieviju vai kādu citu neES valsti, pieminot tikai attiecību ar Krieviju politiskos aspektus. Apsolot sekmēt draudzīgas un uz biznesu orientētas attiecības. Vērtējot pieejamos publiskos resursus kopumā, redzam, ka Vienotība visai skaidri pauž atbalstu Eiro ieviešnai (tas ir, attiecību ar ES padziļināšanu un iespējami vienlīdzīgas attieksmes panākšanu). Tāpat Dombrovskis turpina uzsākto sadarbības kursu ar SVF. Tātad ārpolitikas kurss kopumā pragmatisks uz vispārēju ekonomisko sadarbību orientēts.

Saskaņas centrs.
Mājaslapā pieejamajā programmā ārpolitikas nostādnes visai vispārīgas un nekonkrētas. Vērtējot publiski pieejamo informāciju kopumā, nevar nepamanīt negatīvo nostāju pret NATO un ES, pretī liekot īpašas simpātijas pret Krievijas interešu lobēšanu visur, kur tas iespējams.

Par labu Latviju
īsti nevar saprast kas ir kustība, kas partija un kāda, tad īsti ir šīs partijas kopējā ārpolitikas nostāja - tādu vienotu partiju apvienības informācijas resursu tā arī nespēju atrast. Bet nu atceramies, ka abi AŠ par ārpolitiku runā labprāt un daudz. Bet aiz daudzajiem vārdiem kopējā nostāja, ja tāda vispār ir, aptuveni tomēr ir nojaušama. Ārpolitikas nostādnes ir visai līdzīgas Saskaņas centram - NATO kritika, neuzticība ES un SVF; draudzība ar Krieviju. Vienīgais konstruktīvais, kas novērojams šīs partiju apvienības diskursā ir - vēlme sadarboties ar pēc iespējas daudzām valstīm pēc iespējas dažādākā veidā.


Pārdomas.
Atkal jāsaka, ka Latvijā ir švaki ar partijām pēc to definīcijas. Tomēr pēc šīs paviršās ārpolitikas konteksta analīzes redzam, ka partiju definīcijai kaut cik atbilst Vienotības un Saskaņas centra idejas. Lai arī visai atšķirīgas, tādēļ būtu paredzams milzīgs darbs, lai šīs partijas, sadarbības gadījumā nonāktu pie kopīgām vērtībām.
Atklāts paliek jautājums par to vai SC un AŠ2 eiroslkepticisms un prokrievisms ir politiska pārliecība vai apzināta sabiedrībā valdošā noskaņojuma izmantošana reklāmas vajadzībām?
Tāpat - cik daudz AŠ2 politiskās nostādnes ietekmē partiju vadītāju personiskās biznesa intereses?
ā.. Lembergu piemirsu. Bet nu viņa ārpolitika līdzīga kā AŠ2.. tēvzemieši? arī puslīdz skaidrs

Kādu ārpolitiku dabūsim nākamajiem gadiem? Viss mūsu rokās. Sekojam līdzi norisēm un tendencēm, analizējam, jandalējam un piespiežam topošos valdības veidotājus sniegt skaidru redzējumu par ārpolitikas kursu!!